Vai zāles granulas varēs aizstāt kūdru meža stādu audzēšanā?

Potenciālie mežsaimnieciskie un klimata ieguvumi, kūdru daļēji aizstājot ar zāles biomasu meža stādu substrātos.

Dr.silv., Mg.biol. Andis Lazdiņš, LVMI “Silava” vadošais pētnieks, projekta “LIFE UpcyclingGrass” eksperts

Meža stādu audzēšanai līdz šim izmanto kūdru, kas ir lēni atjaunojams resurss ar lielu ietekmi un klimatu un tāpēc pakāpeniski aizstājams ar videi un klimatam labvēlīgākām alternatīvām. Viena no tādām ir zāles granulas. To, kā no zālaugu biomasas un kūdras var radīt stādu audzēšanas substrātu, pētīs un izmēģinās Latvijas Dabas fonda (LDF) vadītais projekts “LIFE UpcyclingGrass”. Projektā piedalās SIA “Sita Nature park”, SIA “Bioefekts”, biedrība “Baltijas Krasti” un LVMI “Silava”. 2026. un 2027. gadā notiks pirmie jaunā substrāta izmēģinājumi un pētījumi par tā efektivitāti.

Zemes īpašnieki, kas apsaimnieko dabiskās pļavas, kurās dabas aizsardzības nosacījumu dēļ ir atļauta tikai vēlā pļauja, vasaras beigās attopas pie liela daudzuma zālaugu biomasas, kas nav izmantojama lopbarībā, jo ir jau kļuvusi koksnaina. No šādas zāles projekta partneris “Sita Nature Park”  īpašnieka Jurija Prokofjeva vadībā ražos granulas, savukārt LVMI “Silava” speciālisti šīs granulas sajauks ar kūdru (0-10 mm šķiedras), aizstājot vismaz trešo daļu kūdras. Sadarbojoties ar SIA “Bioefekts” zinātniekiem, substrātam tiks pievienotas barības vielas, kas nepieciešamas stādiņu augšanai, un šādu maisījumu LVMI “Silava” izmēģinās meža stādu audzēšanā kontrolētos apstākļos. Izmēģinājumos, kas notiks siltumnīcā 2026. un 2027. gadā, un pēc tam turpināsies uz lauka, pētnieki salīdzinās kūdras substrātu ar daļēji aizvietotu substrātu, audzējot konteinerstādus (bērzu, priedi un egli).

Daļējas kūdras aizstāšanas ar zālaugu biomasu galvenā priekšrocība ir efektīvāka resursu izmantošana: kūdra ir lēni atjaunojams resurss, un tās ieguvei ir būtiska ietekme uz klimatu. Tādēļ pat daļēja aizvietošana ar vietējās izcelsmes biomasu ir tiešs solis uz mazāku fosilā oglekļa “pārvietošanu” no kūdrājiem uz produktu dzīves ciklu. Ņemot vērā, ka kūdru arvien vairāk lieto lauksaimniecībā (īpaši dārzkopībā) un mežsaimniecībā, ir savlaicīgi jāmeklē funkcionālas alternatīvas ar samērīgu loģistikas nospiedumu. Zāles biomasa, īpaši no vēlu pļautiem bioloģiski vērtīgiem zālājiem, kas nav piemērota lopbarības ražošanai, ir nepietiekoši izmantots vietējais resurss ar potenciālu radīt pievienoto vērtību, vienlaikus mazinot atkarību no kūdras.

Otra būtiska jaunā substrāta priekšrocība saistās ar materiāla “pārvaldāmību”. Granulēšana pārvērš sezonālu un telpiski izkliedētu biomasu par uzglabājamu, transportējamu un dozējamu produktu ar prognozējamākām fizikālajām īpašībām (mitrums, blīvums, frakcija). Tas ir nozīmīgi gan piegādes ķēdei, gan kvalitātes stabilitātei stādu audzēšanā, kur substrāta vienmērīgums tieši ietekmē dīgšanu, augšanu, laistīšanas un mēslošanas režīmu. No klimata skatpunkta svarīgs ir arī oglekļa aprites aspekts: aizvietojot daļu kūdras ar biomasu un pēc tam šo oglekli atgriežot augsnē (iestādot kociņus mežā kopā ar substrātu), var palielināt vai stabilizēt organiskā oglekļa krājumus augsnē, salīdzinot ar scenāriju, ja kūdru turpina izmantot nemainīgā apjomā.

Izmēģinājumu laikā projekta partneri izvērtēs granulēšanas procesa energoefektivitāti, kā arī pētīs, kā mikroorganismi uzvedas zāles biomasas mineralizācijas laikā. Zāles biomasas frakcija substrātā ir bioloģiski aktīvāka sastāvdaļa nekā kūdra, tāpēc mineralizācijas laikā mikroorganismi var saistīt minerālo slāpekli (un daļēji arī fosforu). Lai tas neradītu stādiem barības vielu deficītu, tiks izvērtēta nepieciešamība substrātam pievienot minerālvielas. Tiks novērota un analizēta arī jaunā substrāta ietekme uz ūdens režīmu stādu kasetēs – vai nepieaug laistīšanas ūdens patēriņš. Tādēļ substrātus testēs siltumnīcā, salīdzinot ar neatšķaidītas kūdras substrātu un vienlaikus mērot arī SEG plūsmas no substrāta.

Izmēģinājumos tiks pievērsta uzmanība arī fitosanitārajai  drošībai. Paredzams, ka granulēšanas procesā augstā temperatūra samazina nezāļu sēklu dzīvotspēju, turklāt jau praksē novērtēts, ka granulētajā materiālā nav dzīvotspējīgu nezāļu sēklu. Tomēr palielināts barības vielu saturs substrātā var ieviest korekcijas. Svarīgi noskaidrot, kā šajā substrātā attīstīsies sūnas, it īpaši dažādas aknu sūnu sugas.

Runājot par potenciālo SEG emisiju samazinājumu, pagaidām to var novērtēt tikai indikatīvi, balstoties uz kūdras aizvietošanas apjomiem ražošanā. Izmantojot 100 t kūdras gadā, un pakāpeniski aizstājot līdz 50% no kūdras ar zālaugu biomasu, emisiju samazinājums būtu 86 t CO₂ ekv. gadā. Tas nozīmē, ka pat daļēja kūdras aizstāšana var dot izmērāmu klimata ieguvumu, īpaši, ja patērētā substrāta apjoms ir liels un izaudzētos stādiņus izmanto Latvijā. Vienlaikus šis skaitlis jāinterpretē kā mēroga novērtējums, kura realizācija praksē būs atkarīga no reālajiem aizvietošanas apjomiem, enerģijas intensitātes granulēšanai, loģistikas un tā, kā substrāts tiek izmantots un kāds ir oglekļa “liktenis” pēc substrāta izmantošanas (vai organiskā viela nonāk augsnē vai tiek sadedzināta).

Zāles biomasas izmantošana kūdras substrātos meža stādu audzēšanai ir zinātniski pamatota aprites pieeja ar skaidru klimata motivāciju: tā balstās vietējos resursos, rada uzglabājamu un standartizējamu produktu, un potenciāli samazina emisijas, kas saistītas ar kūdras ieguvi un izmantošanu, vienlaikus nodrošinot iespēju oglekli atgriezt augsnē. Šis risinājums ir arī pievienotā vērtība dabisko zālāju apsaimniekošanā – tā tiek rasts pielietojums mazvērtīgam vai nevajadzīgam sienam. Tajā pašā laikā panākumu atslēga būs procesa energoefektivitāte un stādu audzēšanas tehnoloģijas pielāgošana (mēslojums, laistīšana, substrāta recepte), lai biomasas sadalīšanās, ūdens un mēslojuma patēriņa pieaugums nekļūtu par papildu izmaksu vai riska avotu stādu kvalitātei.