Litenes “Sita Nature Park” iesaistās vērienīgā projektā

Autors: Gatis Bogdanovs, laikraksts « Dzirkstele » un dzirkstele.lv  

Granulās pārstrādājot mazvērtīgu sienu, iegūs jaunus inovatīvus produktus

Litenieša Jurija Prokofjeva saimniecībā šobrīd tiek īstenots vērienīgs projekts. Jau ir izveidota zāles biomasas pārstrādes rūpnīca, kurā ražo granulas no mazvērtīga siena, salmiem vai pat meldriem, kurām varbūt plašs pielietojums – no lopbarības līdz augsnes bagātināšanai.

Tas ir tehnoloģisko risinājumu pilotprojekts zālāju biomasas ilgtspējīgai un klimatam draudzīgai apsaimniekošanai. Projekts tiek finansēts ar Eiropas Savienības “Life” programmas atbalstu, Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu caur Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, kā arī partneru līdzfinansējumu. Projekta kopējais budžets ir vairāk nekā 5 miljoni eiro, tas noritēs līdz 2028. gadam.“Dzirkstele” ciemojās pie Jurija, lai izprastu, ko paredz šāds vērienīgs projekts, un uzklausītu viņa viedokli par savas saimniecības tālākās nākotnes attīstības redzējumu.

“Manā saimniecībā “Sita Nature Park” ir Sitas un Pededzes palienē ievāktā zāle un siens, kas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir iegūstami tikai vasaras otrajā pusē. Līdz ar to tie ir mazvērtīgi un lopi tos ēd nelabprāt. Ir ieguldīts laiks un līdzekļi to savākšanai, bet rezultāta nav. Ir tikai piesārņojums, kūtsmēslu kaudzes un apgrūtinājums tālākai darbībai. Palielinoties govju skaitam, kas šobrīd ir ap diviem simtiem, nekam nevajadzīgā biomasa nesamazinājās. Apsaimniekoti tiek gandrīz 400 hektāri, un risinājums bija jādomā,” stāsta Jurijs.

Viss sākās ar ideju

– Uz sendienu padomju saimniecības “Litene” lopkopības kompleksu “Vārpiņas” es jau vairākus gadus biju skatījies. Bija iespēja, un es to iegādājos. Pašas fermas teritorija 7,5 tūkstoši kvadrātmetru, klāt nedaudz zemes, bet galvenais – šī ir vienīgā vieta Litenē, kur var izveidot normālu elektrības pieslēgumu. Šie laiki puslīdz sakrita ar to, kad tika apstiprināts zāles biomasas pārstrādes projekts, un es sapratu, ka tas būs tieši tur. Par šī projekta tapšanu parūpējās Latvijas Dabas fonds, kuram ir pieredze starptautisku projektu rakstīšanā un ar kuru man jau ir daudzu gadu sadarbība. Ja nemaldos, tad manā saimniecībā realizēti jau septiņi projekti. Ar pirmo piegājienu to gan neizdevās apstiprināt, bet nu jau rūpnīca ir palaista, tomēr, par spīti tam, priekšā vēl ļoti daudz darba. Jāpiebilst, ka šis projekts ir izturējis konkursu Eiropas Komisijā, tātad sacenties ar visu Eiropas valstu projektiem. Šajā rūpnīcā granulu veidā var tikt ražota gan lopbarība, gan granulēta biomasa no mazvērtīga siena, salmiem vai pat meldriem, kas arī ir mūsu primārais produkts.

Mēģina gūt labumu no tā, kas nevienam nav vajadzīgs

Par to, kā likt lietā šo biomasu, kura ir vērtīgs, bet neizmantots resurss, domāju jau vairākus gadus, un tad arī radās doma par granulu ražotni. Šī lieta man nebija sveša, jo pirms divdesmit gadiem es vadīju vienu no pirmajām granulu rūpnīcām Cesvainē un zināju, ka tur nekā sarežģīta nav. Protams, ir pamainījušās tehnoloģijas, daži risinājumi, bet pēc būtības jau viss tas pats vecais. Granulās pārstrādātu zāli, kurš nu jau ir pavisam cits produkts, jo ir mainījies ķīmiskais sastāvs, absorbcija un daudz kas cits, var izmantot pakaišos, kur lopi to bagātina ar saviem izdalījumiem, un tad baktērijas sāk strādāt. To var darīt mākslīgi.

Projektā mums ir brīnišķīgs partneris – SIA “Bioefekts”. Granulas izpētei jau viņiem ir piegādātas, un uz tām testē dažādu mikroorganismu audzēšanu, lai izstrādātu un tālāk izmēģinātu jaunos produktus. Pievienojot baktērijas un mikroorganismus, galā var sanākt ļoti labs produkts, kas vairos augsnes bagātību.

Varēs aizstāt kūdru

Galvenais projekta mērķis ir pierādīt to, ko pēc būtības mēs jau zinām. Kūdras iegūšana ar katru gadu samazināsies, vai mēs to gribam vai ne. Tās ieguve atbrīvo gāzes, kas savukārt palielina siltumnīcas efektu. Ar savu produktu mēs varēsim aizstāt kūdru. Lauksaimniekiem tas nepatiks, bet zeme pa šiem 30 gadiem ir noplicināta. Ja to pārstās barot ar minerālmēsliem, tad tā būs kā stepē vai balandām aizaudzis lauks. Labas ražas pamatā tomēr ir veselīga augsne, tāpēc kaut kas ir jādod vietā. Protams, kūtsmēsli, bet ir arī šāds risinājums. To varēs izmantot visur – mazdārziņos, siltumnīcās, pat stādu dēstīšanā, un tas ir jāpierāda.

Pieļauju, ka, noslēdzoties projektam, produkts jau tiks tirgots gan lielajos maisos, gan individuālām vajadzībām. Visticamāk, tas attīstīsies un radīsies jauni vēl produkti, bet tam pamatā būs šīs granulas. Šobrīd es teiktu, ka tas ir tāds kā biohumuss, kas atgriež zemei spēku. Pētniecības laikā būs vairākas saimniecības, kas eksperimentēs ar šo produktu. Tiks salīdzināti efektivitātes rezultāti – vienāds lopu skaits, vienādas novietnes, vienā – granulas, otrā – tradicionālie pakaiši. Tad jau redzēs rezultātus. “Silavas” zinātnieki pētīs, ko uzsūc granulas, cik izdalās oglekļa gāzes, cik amonjaka un vēl daudz ko citu. Pētījums ir apjomīgs, un ir it kā zināmas lietas, bet tās vēl jāpierāda.

Granulēšanas iekārtai izsludina atsevišķu konkursu

Iekārtai mums bija vairākas speciālas prasības. Galvenā – lai tā būtu ievietojama jūras konteinerā un līdz ar to būtu mobila, tās ražošanas jaudai jābūt vismaz 1,5 tonnām stundā. Sezonā mēs ceram uz 650 tonnām mēnesī. Ņemot vērā aprēķinus un granulu pašizmaksu, tas varētu būt ienesīgi.

Atsaucās viens austriešu uzņēmums. Par pamatu ņemot Vācijas tirgum ražotu līdzīgu produktu, tika izstrādāta arī mūsu rūpnīca. Eksperimentējot esam ieguvuši 1,3-1,4 tonnas granulu stundā. Varbūt šis tas jāpielabo, tuvākajā laikā šai vietai būs arī kārtīgs jaudas pieslēgums, un tad varēs cerēt uz maksimālo ražību, ko ražotājs sola tuvu divām tonnām. Pēc aprēķiniem arī izejmateriālam vajadzētu pietikt ap 60 kilometru rādiusā ap Liteni. Te gan es negribu pieminēt šodienas degvielas cenas, bet ceru, ka viss nostabilizēsies. Nākamais etaps jau būtu pārtikas granulu ražošana broileriem un zirgiem, un noiets varētu būt ne tikai Latvijā. Sevišķi valstīs, kur kūdras ieguve vispār nenotiek, varētu būt mūsu produkta potenciālie pircēji.