Latvijā ražos inovatīvus produktus no zālāju biomasas; sākušies pirmie izmēģinājumi
Sākti izmēģinājumi Latvijas Dabas fonda un partneru īstenotajā projektā “LIFE UpcyclingGrass”, kurā ar inovatīvām tehnoloģijām ražos produktus no zāles biomasas, tai skaitā mazvērtīga siena, salmiem, niedrēm. Jaunie produkti – stādu substrāts ar mikroorganismiem, mikrobioloģiskie mēslojumi, pakaiši dzīvniekiem ar mikroorganismu bagātinājumu un kompostēšanas veicinātāju, mājlopu papildbarība – būs ar mazāku ietekmi uz klimatu nekā pašreiz tirgū esošie, turklāt biomasas ievākšana sekmēs dabisko zālāju atjaunošanu. Projekts “LIFE UpcyclingGrass” norisināsies līdz 2028. gadam, un šajā laikā plānots jaunos produktus pilnvērtīgi laist tirgū.
“Apsaimniekojot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, rodas daudz mazvērtīgā siena, jo, ievērojot visas dabas saglabāšanas prasības, notiek vēlā pļaušana, lai putni varētu mierīgi pavadīt ligzdošanas periodu. Tomēr siens tad jau ir kļuvis ciets un nav izmatojams kā lopbarība. Par to, kā likt lietā šo biomasu, kura ir vērtīgs, bet neizmantots resurss, domāju jau vairākus gadus, un tagad kopā ar Latvijas Dabas fondu un partneriem sākam granulu ražošanu, kas būs pamatā jauniem produktiem,” stāsta viens no projekta iniciatoriem Jurijs Prokofjevs, SIA “Sita Nature Park” īpašnieks.
Dabiskās pļavas Latvijā ir izzūdošas dzīvotnes, tās atrodamas vien 0,9% valsts teritorijas un to saglabāšanai nepieciešama apsaimniekošana – zāles pļaušana noteiktos laikos. Bieži vien vēlu pļautā zāle vairs nav izmantojama lopbarībā, tāpat ir pļavu īpašnieki, kuriem nopļauto neizdodas realizēt, līdz ar to rodas biomasa, kura netiek izmantota.
Šogad pavasarī projektā “LIFE UpcyclingGrass” Jurija Prokofjeva saimniecībā “Sita Nature Park” iegādāta un uzstādīta mobilā granulu ražošanas iekārta, kurā šī biomasa tiek pārstrādāta zāles granulās. Šobrīd saražotas pirmās granulu partijas no Sitas un Pededzes palienē ievāktās zālāju biomasas. Granulas jau piegādātas izpētei projekta partnerim SIA “Bioefekts”, kas uz tām testē dažādu mikroorganismu audzēšanu, lai izstrādātu un tālāk izmēģinātu jaunos produktus – pakaišus dzīvniekiem ar mikroorganismu bagātinājumu un kompostēšanas veicinātāju, stādu substrātu ar mikroorganismiem, mikrobioloģiskos mēslojumus un mājlopu papildbarību.
Atsevišķi no šiem produktiem – stādu substrāti un augsnes mēslojums, paredzēti kā līdz šim ierasto kūdras produktu aizvietotāji. Kūdras produktu ražošana ir ar ievērojamu ietekmi uz klimatu, tāpēc šie produkti piedāvās klimatam draudzīgākas alternatīvas, tādējādi samazinot lauksaimniecības ietekmi uz klimatu. Savukārt pakaiši dzīvniekiem no zāles granulām jau šobrīd tiek ražoti citās valstīs un ir ļoti pieprasīti, taču maz pieejami, tāpēc projekta īstenotāji saredz šeit labu eksporta potenciālu.
Līdz ar produktu ražošanu tiks veikti arī dažādi izpētes darbi, lai novērtētu biomasas granulu ražošanas dzīves ciklu, ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī uz dabisko zālāju atjaunošanu un to sniegtajiem ekosistēmu pakalpojumiem. Tāpat projektā tiks izstrādāta mārketinga stratēģija jaunajiem produktiem un meklēti noieta tirgi to pārdošanai, kā arī uzsākta pirmo saražoto partiju pārdošana un testēšana mērķa auditorijās.
“Šis ir inovatīvs un Latvijā nebijis pilotprojekts, varētu teikt – dabas, klimata un biznesa jomu start-up, kurā mēs gan iedzīvinām aprites ekonomikas principus, gan īstenojam dabas aizsardzību, gan radām jaunu biznesu. Zinātniskais novērtējums, kas notiks paralēli praktiskajiem darbiem, ļaus mums izveidot labāko iespējamo modeli šādai sinerģijai,” saka Laura Zvingule, projekta “LIFE UpcyclingGrass” vadītāja Latvijas Dabas fondā.
Paredzēts, ka jaunie produkti būs pieejami tirdzniecībā līdz projekta noslēgumam. Projekta partneri ir SIA “Sita Nature Park”, biedrība “Baltijas Krasti”, meža zinātnes institūts “Silava”, SIA “Bioefekts”, vadošais partneris – Latvijas Dabas fonds.
Projekts LIFE UpcyclingGrass: Tehnoloģisko risinājumu pilotprojekts zālāju biomasas ilgtspējīgai un klimatam draudzīgai apsaimniekošanai” tiek finansēts ar ES LIFE programmas atbalstu, Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu caur Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, kā arī partneru līdzfinansējumu. Projekta kopējais budžets ir: 5’655’752,50 EUR, un tas noritēs līdz 2028.gadam.