Saimniek,
vai tu izmanto savas saimniecības pilno potenciālu?

Apritīga saimniekošana – vērtība katrā resursā

Gudrāka saimniekošana nozīmē ieraudzīt un izmantot saimniecībā pieejamo resursu potenciālu. Tas var būt ražošanas blakusprodukts, pāri palikusi biomasa vai augsnē atgriežamas barības vielas. Tas, kas agrāk tika uzskatīts par atlikumu, var kļūt par noderīgu otrreiz izmantojamu resursu vai pat papildu ienākumu avotu.

Aprites-lauksaimnieciba

Apritīgas saimniekošanas ieguvumi 

Apritīga saimniekošana nozīmē lūkoties uz saimniecību kā uz vienotu kopumu, kur viss ir savstarpēji saistīts. Tā ir pieeja, kurā svarīgs ir ne tikai saražotais, bet arī veids, kā tiek izmantoti pieejamie resursi. Bieži vien vērtība slēpjas tajā, kas līdz šim nav ticis izmantots vai ir palicis pāri. Gudrāk plānojot darbus un izmantojot uz vietas pieejamos resursus, rodas jaunas iespējas produktīvai un ilgtspējīgai saimniekošanai. Šī ir nozīmīga pieeja dabas aizsardzībai un līdzsvara saglabāšanai dabā. Tā atbalsta dabiskos procesus, tā palīdzot uzlabot bioloģisko daudzveidību, augsnes veselību un noturību pret klimata pārmaiņām.

Rezultātā ieguvums ir abpusējs – saimniecība kļūst ilgtspējīgāka un daba tiek saudzēta un saglabāta nākamajām paaudzēm.

Zemākas izmaksas

Pārskatot saimniecības procesus, iespējams, ka daļu vajadzību var nodrošināt ar jau esošajiem resursiem. Tas nozīmē, ka mazāk līdzekļu būs jātērē mēslojumam, barībai vai citiem pirkumiem. 

Papildu ienākumi

Tas, kas iepriekš netika izmantots vai tika uzskatīts par pārpalikumu, var kļūt par jaunu produktu. Apritīga saimniekošana ļauj radīt jaunus ienākumu avotus no esošajiem. 

Neatkarība un efektivitāte

Optimizēta resursu izmantošana samazina atkarību no ārējiem piegādātājiem vai atjaunojamiem resursiem. Saimniecība kļūst ilgtspējīgāka.

Mazāk atkritumu,
mazāka ietekme uz vidi

Tas, kas citkārt paliktu neizmantots, tiek iesaistīts apritē, tā taupot resursus un samazinot ietekmi uz vidi. 

Veselīgāka augsne

Atgriežot barības vielas augsnē, tiek uzlabota tās struktūra un auglība. Samazinās vajadzība pēc pesticīdu lietošanas. Augsne tiek atjaunota un ilgtermiņā spēj nodrošināt stabilākas ražas. 

Bagātākas ekosistēmas

Tiek veidota labvēlīgāka vide augiem, kukaiņiem un citiem organismiem. Uzlabojas bioloģiskā daudzveidība, saimniecībā tiek uzturēts  dabiskais līdzsvars.  

Zīmols “NEGANTIgardi” – no ganībām līdz galdam bez liekiem zudumiem

Gunāra un Artūra Vīgantu saimniecība ir piemērs tam, kā apritīgas lauksaimniecības principi strādā praksē. Saimniecībā lielāko daļu teritorijas aizņem dabiskie zālāji. Tos uztur gaļas liellopi – noēdot augus pakāpeniski, mēslojot un palīdzot sēklām izsēties. Visu liellopiem nepieciešamo lopbarību saimniecība sagatavo pati. Liellopu gaļas ražošana un pārstrāde tiek organizēta tā, lai no katra dzīvnieka tiktu izmantots maksimāli viss. Gaļa tiek pārstrādāta dažādos produktos, kauli izmantoti buljona gatavošanai. Domājot par produktu piegādi, tiek vērtēta arī iepakojuma ietekme uz vidi – piemēram, uz Vāciju produkcija tiek sūtīta termoizolētās presētu salmu kastēs, kas ir kompostējamas vai izmantojamas kā pakaiši. Savukārt gaļas sadales ceha iekārtu darbināšanai tiek izmantota saules enerģija, lai ilgtermiņā saimniekotu videi draudzīgāk un efektīvāk.
Par projektu

Lauku sēta “Kliņģeri” – saimniekošana saskaņā ar dabu

Lauku sētā “Kliņģeri” Berku ģimene attīsta aitkopības saimniecību, paši audzējot barību ganāmpulkam, saimei un produktu ražošanai. Saimniecībā audzētie graudi un siens tiek izmantoti lopu ēdināšanai, bet gaļa, labība un dārzkopības produkti – pašu pārtikai un mājražojumiem, nodrošinot izejvielu un barības vielu apriti saimniecības iekšienē. Saimniekošana balstīta bioloģiskās lauksaimniecības un permakultūras principos, tiek saglabāti un atjaunoti bioloģiski daudzveidīgie zālāji. Kūtsmēsli un citas bioloģiskās atliekas tiek kompostētas un izmantotas augsnes auglības uzlabošanai dārzos un laukos, mazinot eroziju un ūdens patēriņu; laistīšanai tiek izmantots uzkrātais lietus ūdens. Putnu ganāmpulks palīdz ierobežot kaitēkļus. Tiek audzēti saglabāšanai mantojuma kultūraugi un uzturēta augu kolekcija sēklu ieguvei. Uz lauka un dārzā tiek īstenota augu seka, izmantoti zaļmēslojuma augi un slāpekļa piesaistītāji, veidoti daudzveidīgi stādījumi un mikroklimata zonas. Saimniecībā visi resursi tiek izmantoti iespējami pilnvērtīgi, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību un līdzsvaru ar apkārtējo vidi.
Par granulu

Bioloģiskā saimniecība “Mazbungas” – dārzeņi un komposts vienotā apritē

Bioloģiskā saimniecība “Mazbungas” demonstrē, kā apritīgas saimniekošanas principi darbojas dārzeņu audzēšanā. Saimniecībā īpaša nozīme ir kompostam – tas tiek veidots no augu atliekām un izmantots dārzeņu audzēšanā, tādējādi nodrošinot dabisku barības vielu apriti. Šāda pieeja ļauj samazināt nepieciešamību pēc minerālmēsliem un vienlaikus sniedz iespēju maksimāli izmantot visu, kas saimniecībā tiek izaudzēts. Katrs produkts tiek izmantots pilnvērtīgi, samazinot zudumus un palielinot kopējo saimniecības efektivitāti. Tas parāda, ka apritīga saimniekošana var būt vienkārša savā būtībā, bet ļoti nozīmīga rezultātos.
Par projektu
Par granulu

I

Dažādi veidi, kā saimniecībā izmantot resursus

Apritīga saimniekošana katrā saimniecībā var izskatīties citādi. Viss ir atkarīgs no tā, kādas izejvielas ir pieejamas uz vietas. 

Zemāk – konkrēti piemēri, kā iepriekš neizmantoti resursi kļūst noderīgi

I

Zāle pārtop granulās

Dabisko zālāju zāle, kas dabas aizsardzības noteikumu dēļ tiek pļauta vēlu un vairs nav kvalitatīva lopbarībai, tiek pārstrādāta granulās. Tās var izmantot kā pakaišus, dodot vērtību iepriekš neizmantotam resursam.

Kūtsmēsli kļūst par enerģijas avotu

Kūtsmēsli tiek izmantoti biogāzes ražošanā, iegūstot siltumu un elektrību. Pēc tam biogāzes ražošanas blakusproduktu digestātu iespējams izmantot kā mēslojumu.

Saules paneļi nodrošina elektrību

Saimniecībā uzstādītie saules paneļi ļauj ražot elektroenerģiju uz vietas. Tas samazina izmaksas un atkarību no ārējiem energoresursiem, vienlaikus mazinot ietekmi uz vidi.

Alus drabiņas lopbarībā vai pārtikā

Alus ražošanā radušās drabiņas var izmantot dzīvnieku barošanā vai pārtikas produktu ražošanā. Tādējādi blakusprodukts kļūst par pilnvērtīgu resursu. 

Sliekas rada biohumusu

Organiskie atkritumi tiek pārstrādāti ar slieku palīdzību, iegūstot augstvērtīgu mēslojumu – biohumusu. Tas uzlabo augsni un samazina nepieciešamību pēc minerālmēsliem. 

Augu atlikumi kļūst par iepakojumu 

Dažādus lauksaimniecības atlikumus (salmus, stublājus u.c.) var izmantot jaunu materiālu vai iepakojuma ražošanā. Tas dod iespēju radīt pilnīgi jaunus produktus no tā, kas agrāk tika izmests.

Dodam zālei jaunu dzīvi!

Projektā “LIFE UpcyclingGrass” izmantojam mazvērtīgu vai nevajadzīgu sienu, kam līdz šim nebija pielietojuma. No šī siena ražojam granulas, kas kļūst par pamatu jauniem ilgtspējīgiem produktiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.

Ja tu nezini, ko darīt ar nopļautu zāli vai pārpalikušu sienu –

Dodies uz Siena tirgu!